acediari (Konjugation) (Latein)
- zurück zu acediari
| Infinitive |
| Präsens |
acēdiārī |
| Perfekt |
acēdiātum, -am, -um esse |
| Futur |
acēdiātūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
acēdiāns |
| Perfekt |
acēdiātus, -a, -um |
| Futur |
acēdiātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| acēdiandī |
acēdiandus, -a, -um |
acēdiātum |
acēdiātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
acēdiāre! |
acēdiātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
acēdiātor! |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiāminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
acēdiantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdior |
acēdier |
| Sg. 2. Pers. |
acēdiāris |
acēdiēris |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiātur |
acēdiētur |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiāmur |
acēdiēmur |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiāminī |
acēdiēminī |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiantur |
acēdientur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdiābar |
acēdiārer |
| Sg. 2. Pers. |
acēdiābāris |
acēdiārēris |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiābātur |
acēdiārētur |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiābāmur |
acēdiārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiābāminī |
acēdiārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiābantur |
acēdiārentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdiābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
acēdiāberis |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiābitur |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiābimur |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiābuntur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdiātus, -a, -um sum |
acēdiātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
acēdiātus, -a, -um es |
acēdiātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiātus, -a, -um est |
acēdiātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a sumus |
acēdiātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a estis |
acēdiātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a sunt |
acēdiātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdiātus, -a, -um eram |
acēdiātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
acēdiātus, -a, -um erās |
acēdiātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiātus, -a, -um erat |
acēdiātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a erāmus |
acēdiātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a erātis |
acēdiātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a erant |
acēdiātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
acēdiātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
acēdiātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
acēdiātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
acēdiātī, -ae, -a erunt |