adzelari (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abalienare
| Infinitive |
| Präsens |
adzēlārī |
| Perfekt |
adzēlātum, -am, -um esse |
| Futur |
adzēlātūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
adzēlāns |
| Perfekt |
adzēlātus, -a, -um |
| Futur |
adzēlātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| adzēlandī |
adzēlandus, -a, -um |
adzēlātum |
adzēlātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
adzēlāre! |
adzēlātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
adzēlātor! |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlāminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
adzēlantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlor |
adzēler |
| Sg. 2. Pers. |
adzēlāris |
adzēlēris |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlātur |
adzēlētur |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlāmur |
adzēlēmur |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlāminī |
adzēlēminī |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlantur |
adzēlentur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlābar |
adzēlārer |
| Sg. 2. Pers. |
adzēlābāris |
adzēlārēris |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlābātur |
adzēlārētur |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlābāmur |
adzēlārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlābāminī |
adzēlārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlābantur |
adzēlārentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
adzēlāberis |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlābitur |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlābimur |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlābuntur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlātus, -a, -um sum |
adzēlātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
adzēlātus, -a, -um es |
adzēlātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlātus, -a, -um est |
adzēlātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a sumus |
adzēlātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a estis |
adzēlātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a sunt |
adzēlātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlātus, -a, -um eram |
adzēlātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
adzēlātus, -a, -um erās |
adzēlātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlātus, -a, -um erat |
adzēlātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a erāmus |
adzēlātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a erātis |
adzēlātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a erant |
adzēlātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
adzēlātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
adzēlātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
adzēlātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
adzēlātī, -ae, -a erunt |