amovere (Konjugation) (Latein)
- zurück zu amovere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
āmovēre |
āmōvisse |
āmōtūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
āmovērī |
āmōtum, -am, -um esse |
āmōtum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| āmovēns |
āmōtus, -a, -um |
āmōtūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| āmovendī |
āmovendus, -a, -um |
āmōtum |
āmōtū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
āmovē! |
āmovēre! |
āmovētō! |
āmovētor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
āmovētō! |
āmovētor! |
| Pl. 2. Pers. |
āmovēte! |
āmovēminī! |
āmovētōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
āmoventō! |
āmoventor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmoveō |
āmoveam |
āmoveor |
āmovear |
| Sg. 2. Pers. |
āmovēs |
āmoveās |
āmovēris |
āmoveāris |
| Sg. 3. Pers. |
āmovet |
āmoveat |
āmovētur |
āmoveātur |
| Pl. 1. Pers. |
āmovēmus |
āmoveāmus |
āmovēmur |
āmoveāmur |
| Pl. 2. Pers. |
āmovētis |
āmoveātis |
āmovēmini |
āmoveāminī |
| Pl. 3. Pers. |
āmovent |
āmoveant |
āmoventur |
āmoveantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmovēbam |
āmovērem |
āmovēbar |
āmovērer |
| Sg. 2. Pers. |
āmovēbās |
āmovērēs |
āmovēbāris |
āmovērēris |
| Sg. 3. Pers. |
āmovēbat |
āmovēret |
āmovēbātur |
āmovērētur |
| Pl. 1. Pers. |
āmovēbāmus |
āmovērēmus |
āmovēbāmur |
āmovērēmur |
| Pl. 2. Pers. |
āmovēbātis |
āmovērētis |
āmovēbāminī |
āmovērēminī |
| Pl. 3. Pers. |
āmovēbant |
āmovērent |
āmovēbantur |
āmovērentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmovēbō |
|
āmovēbor |
|
| Sg. 2. Pers. |
āmovēbis |
āmovēberis |
| Sg. 3. Pers. |
āmovēbit |
āmovēbitur |
| Pl. 1. Pers. |
āmovēbimus |
āmovēbimur |
| Pl. 2. Pers. |
āmovēbitis |
āmovēbiminī |
| Pl. 3. Pers. |
āmovēbunt |
āmovēbuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmōvī |
āmōverim |
āmōtus, -a, -um sum |
āmōtus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
āmōvistī |
āmōveris |
āmōtus, -a, -um es |
āmōtus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
āmōvit |
āmōverit |
āmōtus, -a, -um est |
āmōtus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
āmōvimus |
āmōverimus |
āmōtī, -ae, -a sumus |
āmōtī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
āmōvistis |
āmōveritis |
āmōtī, -ae, -a estis |
āmōtī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
āmōvērunt |
āmōverint |
āmōtī, -ae, -a sunt |
āmōtī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmōveram |
āmōvissem |
āmōtus, -a, -um eram |
āmōtus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
āmōverās |
āmōvissēs |
āmōtus, -a, -um erās |
āmōtus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
āmōverat |
āmōvisset |
āmōtus, -a, -um erat |
āmōtus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
āmōverāmus |
āmōvissēmus |
āmōtī, -ae, -a erāmus |
āmōtī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
āmōverātis |
āmōvissētis |
āmōtī, -ae, -a erātis |
āmōtī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
āmōverant |
āmōvissent |
āmōtī, -ae, -a erant |
āmōtī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
āmōverō |
|
āmōtus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
āmōveris |
āmōtus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
āmōverit |
āmōtus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
āmōverimus |
āmōtī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
āmōveritis |
āmōtī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
āmōverint |
āmōtī, -ae, -a erunt |