abortire (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abortire
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
abortīre |
abortīvisse |
— |
| Passiv |
abortīrī |
— |
— |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| abortiēns |
— |
— |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| abortiendī |
abortiendus, -a, -um |
— |
— |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
abortī! |
abortīre! |
abortītō! |
abortītor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
abortītō! |
abortītor! |
| Pl. 2. Pers. |
abortīte! |
abortīminī! |
abortītōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
abortiuntō! |
abortiuntor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortiō |
abortiam |
abortior |
abortiar |
| Sg. 2. Pers. |
abortīs |
abortiās |
abortīris |
abortiāris |
| Sg. 3. Pers. |
abortit |
abortiat |
abortītur |
abortiātur |
| Pl. 1. Pers. |
abortīmus |
abortiāmus |
abortīmur |
abortiāmur |
| Pl. 2. Pers. |
abortītis |
abortiātis |
abortīmini |
abortiāminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortiunt |
abortiant |
abortiuntur |
abortiantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortiēbam |
abortīrem |
abortiēbar |
abortīrer |
| Sg. 2. Pers. |
abortiēbās |
abortīrēs |
abortiēbāris |
abortīrēris |
| Sg. 3. Pers. |
abortiēbat |
abortīret |
abortiēbātur |
abortīrētur |
| Pl. 1. Pers. |
abortiēbāmus |
abortīrēmus |
abortiēbāmur |
abortīrēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abortiēbātis |
abortīrētis |
abortiēbāminī |
abortīrēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortiēbant |
abortīrent |
abortiēbantur |
abortīrentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortiam |
|
abortiar |
|
| Sg. 2. Pers. |
abortiēs |
abortiēris |
| Sg. 3. Pers. |
abortiet |
abortiētur |
| Pl. 1. Pers. |
abortiēmus |
abortiēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abortiētis |
abortiēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortient |
abortientur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortīvī |
abortīverim |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
abortīvistī |
abortīveris |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
abortīvit |
abortīverit |
— |
— |
| Pl. 1. Pers. |
abortīvimus |
abortīverimus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
abortīvistis |
abortīveritis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
abortīvērunt |
abortīverint |
— |
— |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortīveram |
abortīvissem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
abortīverās |
abortīvissēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
abortīverat |
abortīvisset |
— |
— |
| Pl. 1. Pers. |
abortīverāmus |
abortīvissēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
abortīverātis |
abortīvissētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
abortīverant |
abortīvissent |
— |
— |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortīverō |
|
— |
|
| Sg. 2. Pers. |
abortīveris |
— |
| Sg. 3. Pers. |
abortīverit |
— |
| Pl. 1. Pers. |
abortīverimus |
— |
| Pl. 2. Pers. |
abortīveritis |
— |
| Pl. 3. Pers. |
abortīverint |
— |