spirāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu spirare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
spirāre |
spirāvisse |
spirātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
spirārī |
spirātum, -am, -um esse |
spirātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| spirāns |
spirātus, -a, -um |
spirātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| spirandī |
spirandus, -a, -um |
spirātum |
spirātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
spirā! |
— |
spirātō! |
— |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
spirātō! |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirāte! |
— |
spirātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
spirantō! |
— |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirō |
spirem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
spirās |
spirēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirat |
spiret |
spirātur |
spirētur |
| Pl. 1. Pers. |
spirāmus |
spirēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirātis |
spirētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirant |
spirent |
— |
— |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirābam |
spirārem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
spirābās |
spirārēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirābat |
spirāret |
spirābātur |
spirārētur |
| Pl. 1. Pers. |
spirābāmus |
spirārēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirābātis |
spirārētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirābant |
spirārent |
— |
— |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirābō |
|
— |
|
| Sg. 2. Pers. |
spirābis |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirābit |
spirābitur |
| Pl. 1. Pers. |
spirābimus |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirābitis |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirābunt |
— |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirāvī |
spirāverim |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
spirāvistī |
spirāveris |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirāvit |
spirāverit |
spirātum est |
spirātum sit |
| Pl. 1. Pers. |
spirāvimus |
spirāverimus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirāvistis |
spirāveritis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirāvērunt |
spirāverint |
— |
— |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirāveram |
spirāvissem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
spirāverās |
spirāvissēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirāverat |
spirāvisset |
spirātum erat |
spirātum esset |
| Pl. 1. Pers. |
spirāverāmus |
spirāvissēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirāverātis |
spirāvissētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirāverant |
spirāvissent |
— |
— |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
spirāverō |
|
— |
|
| Sg. 2. Pers. |
spirāveris |
— |
| Sg. 3. Pers. |
spirāverit |
spirātum erit |
| Pl. 1. Pers. |
spirāverimus |
— |
| Pl. 2. Pers. |
spirāveritis |
— |
| Pl. 3. Pers. |
spirāverint |
— |